Pētījumu rezultāti liecina, ka galvenais dzinēju nolietošanās cēlonis ir ceļa putekļu abrazīvās daļiņas, kuras dzinējā nonāk ar gaisu un degvielu. Sakarā ar ārkārtīgi aktīvo mūsdienās 80% no dzinēja nolietošanās iemesliem sastāda abrazīvā nolietošanās, un dienvidu apvidos šis procents ir pat 90%.

Tā gaisa piesārņotība ar putekļiem, kurš automašīnas ekspluatācijas laikā iekļūst automašīnas dzinējā, svārstās no 0,0003 līdz 1,5 g/m3 un ir atkarīga no gadalaika, ceļa un augsnes tipa, transporta kustības intensitātes un daudziem citiem faktoriem. Vienlaikus to putekļu dispersā sastāva analīze, kuri iekļūst dzinēja gaisa tīrītājā, liecina, ka  80% daļiņu lielums ir līdz  30 mkm un šo putekļu īpatnējā virsma (summārā daļiņu virsma uz tilpuma vai masas vienību ) atrodas diapazonā no  900 līdz 7000 сm2/g.

Liela nozīme ir arī putekļu mineraloģiskajam sastāvam. Putekļu abrazīvās īpašības galvenokārt ir atkarīgas no kvarca un korunda procentuālā sastāva, jo šiem minerāliem piemīt liela cietība. Nedrīkst aizmirst, ka tieši kvarcs ir dabā visplašāk izplatītais minerāls. Kvarca saturs smilšu putekļos ir  92-98%, mālsmilts augšņu apstākļos - 80-90%, lesa augšņu gadījumā - 65-75%.

Tādējādi putekļu dispersā un mineraloģiskā sastāva ietekme uz dzinēja nolietošanos ir acīm redzama, taču, kā par brīnumu, speciālistiem nav vienota viedokļa par to, kāda lieluma daļiņas izraisa visātrāko nolietošanos. Daži pētnieki uzskata, ka tādu daļiņu lielums varētu būt no 15 līdz 30 mkm. Citi pieņem, ka visagresīvākās ir daļiņas, kuru izmēri ir no 5 līdz 10 mkm, bet vēl citi par visu nelaimju cēloni uzskata daļiņas, kuru izmērs pārsniedz  1 mkm.

Tomēr, lai būtu kā būdams, lai samazinātu dzinēju nolietošanos, tiem ir nepieciešama aizsardzība pret ceļa putekļiem. Šo aizsardzības funkciju konstruktori uztic gaisa un degvielas filtriem.

Kā zināms, automašīnu dzinēji uz 1 kg degvielas patērē apmēram  16 m3 gaisa, tādējādi galvenā abrazīvo piemaisījumu daļa dzinējā nonāk tieši ar gaisa starpniecību.

Neatkarīgi no gaisa attīrītāju konstrukcijas, tipa un gaisa attīrīšanas veida to novērtēšana tiek veikta pēc šādiem parametriem:

    * attīrīšanas efektivitāte (tiek novērtēta pēc vidējā putekļu caurlaišanas koeficienta vērtības);
    * pretestība gaisa plūsmai;
    * darbības ilgums līdz brīdim, kad tiek sasniegta maksimālā pieļaujamā pretestība. 

No gaisa attīrītāja pretestības lielā mērā ir atkarīgi dzinēja jaudas un ekonomiskie rādītāji, kā arī toksisko vielu daudzums atgāzēs. Tādu gaisa filtru izmantošana, kuru sastāvā ietilpst elementi ar augstu sākotnējo pretestību (arī tad, ja caurlaidības koeficienta vērtība ir apmierinoša), parasti dzinējam nav lietderīga. Parasti šīs parādības iemesls ir  nepietiekama elementu izgatavošanā izmantotā filtrpapīra kvalitāte.

Bet kas gan ir augstas kvalitātes papīrs?

Firmas  MANN filtriem tiek izmantots papīrs ar vienmērīgu porainību un optimālo poru izvietojumu. Teiktais ir spēkā arī attiecībā uz gaisa un degvielas filtriem.

Elementu izgatavošanai firma izmanto vairāk nekā  35 filtrēšanas materiālu šķirnes. NAMI veiktie pētījumi apstiprina gaisa filtru  MANN augsto efektivitāti. Minēsim dažus skaitļus: vidējais caurlaidības koeficients šie filtriem nepārsniedz  0,12-0,14%. Atgādināsim, ka saskaņā ar mūsu valstī spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem par pietiekami lielu vieglo automašīnu gaisa filtru caurlaidības koeficienta vērtību tiek pieņemts viens procents. Savu īpašību dēļ vācu gaisa filtriem piemīt praktiski divkāršots kalpošanas laiks.

Dzinējam nepietiek tikai ar tīru gaisu, tas “jābaro” arī ar tīru benzīnu vai dīzeļdegvielu. Diemžēl, degviela sāk piesārņoties jau tajā brīdī, kad tā “piedzimst” naftas pārstrādes rūpnīcā. Diemžēl, degvielas iepildīšanas tarā un uzglabāšanas tehnoloģijas pārkāpumi joprojām nav izskausti. Savu artavu degvielas piesārņošanā iegulda arī degvielas uzpildes stacijas, kurās degvielas tvertnē kopā ar degvielas strūklu var iekļūt svešķermeņu daļiņas un mitrums. Ja pie tam vēl šī tvertne nav hermētiski noslēgta – domāju, ka Jūs paši labi zināt, ka šāds stāvoklis nebūt nav kaut kas ārkārtējs, -  tajā nemitīgi iekļūs putekļi, un kur nu vēl plāva un  korozijas perēkļi tvertnē.

Tātad – putekļi, ūdens, korozijas produkti... Dīzeļdzinēji un benzīna dzinēji. Karburators un degvielas iesmidzināšana. Vieglās automašīnas un kravas auto, autobusi un spectehnika. Plašais degvielas filtru  MANN sortiments, šķiet, aptver visas iespējamās situācijas. Firma ražo filtrus metāla un plastmasas korpusos,  filca filtrējošos elementus (rupju degvielas piemaisījumu filtrēšanai), sietveida filtrējošos elementus un filtrpapīru, kas tiek noformēti tradicionālās daudzstūru zvaigznes veidā vai arī  ruļļos, kas aptīti ap centrālo caurulīti. Par pēdējo konstrukciju ir vērts parunāt sīkāk.
Šādu filtrējošā materiāla noformējumu reizēm mēdz dēvēt par spirālveida krokoto noformējumu, un tas ļauj vienāda lieluma tilpumā ievietot  1,5-1,7 reizes vairāk filtrējošā materiāla, nekā tas iespējams citu noformējumu gadījumā. Bez tam filtrējošais slānis, kas izveidots no krepēta filtrpapīra, ļoti efektīvi “cīnās” ar degvielā esošo ūdeni. Situācijā, kurā parastais filtrpapīrs aizsprostojas, īpašais papīrs izlaiž cauri ūdeni, taču brīdī, kad degviela izplūst no poras, ūdens tiek no tās atdalīts un pēc tam mitrums notek uz korpusa iekšējās sieniņas, kura šajā gadījumā pilda nosēdbaseina funkcijas.

Spirālveida krokotais noformējums tiek izmantots dīzeļmotoru filtriem un arī dzinējiem ar degvielas iesmidzināšanu. Šajā gadījumā nedrīkst aizmirst, ka barošanas sistēmā pastāv augsts – apmēram 0,3 МPa liels spiediens. Protams, ka filtram, kurš tiek uzstādīts aiz elektriskā benzīna sūkņa, jābūt spējīgam izturēt šādu spiedienu un pie tam ar ievērojamu rezervi, tādēļ testa laikā filtri tiek pakļauti līdz 1,5-2 МPa (15-20 atmosfēru) lielam spiedienam.

Šāda filtra korpuss tiek izgatavots no tērauda vai no alumīnija sakausējuma ar dziļumstiepes  metodi, bet tā gala malas ievelmēšana notiek ar metināšanu vai īpašas ievelmēšanas metodes palīdzību.

Saskaņā ar mūsu valstī pieņemtajiem standartiem dīzeļdegvielas filtriem jāaiztur daļiņas, kuru izmēri pārsniedz 15 mkm. Benzīna dzinējiem mūsu valsts standarts šo vērtību nav noteicis, taču speciālisti pieņem, ka tai vajadzētu būt lielākai par  10 mkm.