Vai, mainot eļļu, vajadzētu izmazgāt eļļošanas sistēmu? Ko tas dos, un vai tas nav bīstami? Ja mazgāt, tad ar ko? Šodien šos jautājumus kluba lappusēs apspriež divu zinātnisku iestāžu speciālisti Aleksandrs PERVUŠINS (NAMI-HIM) un Vladimirs DOROŠENKO (ELINP).
A. P. Mūsdienu tirgus piedāvā daudzus produktus, kuri paredzēti eļļošanas sistēmas mazgāšanai. Vienlaikus mūsdienu automobiļu ekspluatācijas rokasgrāmatās nav nekādu norādījumu par nepieciešamību mazgāt eļļošanas sistēmas. Savā laikā “Žiguļu” instrukcijā bija ieteikts izmantot speciālu mazgāšanas eļļu ВНИИНП-ФД. Šim ieteikumam bija pamats: mašīnu īpašnieki reizēm dzinēja eļļošanai izmantoja eļļas, kuru ekspluatācijas īpašības bija zemākas par nepieciešamajiem rādītājiem. Lai minimalizētu šādas rīcības negatīvās sekas, tika ieteikts pirms svaigas eļļas iepildīšanas izmazgāt dzinēju. Taču šodien neeksistē nekādas problēmas attiecībā uz visaugstākās klases eļļas iegādi, un tāpēc jautājums “mazgāt vai nemazgāt” vairs nav tik aktuāls.
V. D. Un tomēr es vēlētos atgādināt, ka labi izmazgātā eļļošanas sistēmā eļļa strādā ar mazāku “slodzi”, tātad – efektīvāk. Atļaušos atsaukties uz dīzeļlokomotīvju ekspluatācijas pieredzi, precīzāk, uz speciālo eļļas nomainīšanas tehnoloģiju – no daļēji izjaukta dzinēja iekšējām virsmām mehāniskā ceļā tika noņemti nosēdumi, un tas deva iespēju par 30–50% pagarināt pašas eļļas kalpošanas ilgumu. Speciālu mazgāšanas materiālu izmantošanas rezultātā šis skaitlis palielinājās vēl par 20–30%. No tā var izdarīt slēdzienu: jo mazāk eļļošanas sistēmā piesārņojumu – eļļas “vecēšanas katalizatoru”, kuri veicina piedevu oksidēšanos, jo ilgāk saglabāsies eļļas īpašības un tātad arī kalpošanas laiks.
A. P. Bet to taču nevar ieteikt automobilistiem. Šajos gadījumos eļļas mainīšanas termiņi parasti ir saistīti ar kaut kādiem reglamentētiem pasākumiem, piemēram, ar filtrējošo elementu nomaiņu (šo filtru darbības “fineses” ir īpašs temats, kuru mēs šeit neiztirzāsim). Lai būtu kā būdams – gan laboratorijas pētījumi, gan Krievijas automobilistu rūgtā pieredze (viņi gadiem ilgi pūlējās ietaupīt uz eļļas rēķina) liecina par to, ka nav pieļaujams palielināt nobraukuma lielumu starp eļļas nomaiņām: neliela ekonomija var pārvērsties par nopietnu dzinēja lūzumu un neizmērojami lielākiem zaudējumiem. Protams, ka pastāv likumsakarība – jo lēnāk vecē eļļa, jo lielāka būs tās darba efektivitāte uz nomaiņas brīdi, un tas savukārt nozīmē, ka mazāk nodils dzinēja darba pāri, būs lielāks dzinēja drošums un ilgāks tā kalpošanas laiks.
V. D. Vienosimies par to, ka mazgāšana ir vairāk vai mazāk lietderīgs pasākums. Tomēr ir ļoti svarīgi zināt, ar ko mazgāt sistēmu. Daudzi automobiļu īpašnieki bieži šim nolūkam izmanto tā saucamo “spolīšeļļu”. Šādas mazgāšanas efekts ir tikai šķietams. Jūs ielejat netīrā sistēmā gaišo un caurspīdīgo eļļu (И-12 vai И-20), un pēc 3–5 minūtēm dzinēja darbināšanas tukšgaitā izvadāt no sistēmas melnu eļļu! Patiesībā ir noticis šāds process: jebkuram dzinējam ir noteikts neizvadāmais eļļas atlikums – līdz 7% no pilnā eļļošanas sistēmas tilpuma. Mazgāšanai izmantojamā spolīšeļļa izvada no motora tikai un cienīgi tos piesārņojumus, kuri peldošā stāvoklī atrodas tieši atlikušajā eļļā. Turpretim uz eļļošanas sistēmas sieniņām paliek noslāņojumi – eļļas komponentu sadalīšanās produkti un dzinēja nodilšanas produkti, uz kuriem spolīšeļļa neiedarbojas, jo tā nesatur mazgājošas piedevas. Dzinējs jāmazgā ar speciāli šim nolūkam paredzētiem produk- tiem – mazgāšanas eļļām vai “piecminūšu piedevām”.
A. P. Bet par visu ir jāmaksā! Šiem produktiem piemīt kaitīga iedarbība uz dažādiem elastomēru blīvējumiem (piemēram, uz blīvslēgiem). Bez tam rodas nepieciešamība kaut kādā veidā utilizēt ne tikai izmantoto eļļu, bet arī mazgāšanas eļļu, bez tam pati mazgāšanas procedūra liek automobiļa īpašniekam kaut kādu laika sprīdi darbināt dzinēju tukšgaitā, kas nodara kaitējumu apkārtējai videi. Taisnības labad atzīmēsim, ka izmazgāta dzinēja darbība ir nedaudz mazāk kaitīga videi, tādējādi tiek daļēji kompensēti uzskaitītie negatīvie efekti.
V. D. Attiecībā uz ekoloģiju esmu ar Jums vienisprātis, taču attiecībā uz mazgāšanas produktu iedarbību uz tehniskās gumijas izstrādājumiem var apgalvot, ka šāda iedarbība praktiski neeksistē – pirmām kārtām jau tāpēc, ka šis process nav ilgstošs, un otrām kārtām tāpēc, ka mazgāšana norisinās relatīvi zemās temperatūrās. Uzskatīsim to par pierādītu un labāk sniegsim automobilistiem padomu, kā viņiem orientēties mazgāšanas produktu klāstā. Sāksim ar īsu atkāpi no tēmas. Mēs pārbaudām mazgāšanas produktus. Jūs vaicāsiet, kā tas notiek. Izmēģinājumi “dabā” – reāli darbinot dzinēju – ir ārkārtīgi sarežģīti un dārgi. Tāpēc jau septiņdesmitajos gados tika izstrādātas novērtēšanas metodes, kuru pamatā ir speciāla detaļu piesārņotāja izmantošana. Saskaņā ar šo piesārņojumu nomazgāšanas spējām tiek novērtēta mazgāšanas produkta efektivitāte.
Kādas ir šīs efektivitātes robežas? Ja par mazgāšanas eļļu tiks izmantota spolīšeļļa, piesārņojumu nomazgāšanas efekts, kā jau teicām, būs vienlīdzīgs nullei. Mūsdienās zināmie visefektīvākie mazgājošie produkti izmēģinājumu apstākļos spēj nomazgāt līdz 40–50% tā saucamā standarta piesārņojuma. Tirgū atrodamie līdzekļi parasti spēj nomazgāt no 10 līdz 40% (protams, mēs šeit nerunājam par viltojumiem).
A. P. Pēdējais jautājums. Kā zināms, uz dzinēja detaļām laika gaitā līdztekus viegli apstrādājamajiem nosēdumiem izveidojas arī ārkārtīgi noturīgi un stabili piededži. Dažu mazgāšanas eļļu etiķetes apgalvo, ka šīs eļļas spējot notīrīt arī šos piededžus ...
V. D. Produkti, par kuriem mēs šodien runājām un kuri tiek piedāvāti tirgū, ir praktiski bezspēcīgi attiecībā uz piededžiem vai lakas veida nosēdumiem uz karstajām dzinēja detaļām, it īpaši tajos gadījumos, kad to lietošana nav sistemātiska. Tomēr gadījumos, kad mazgāšanas produkti tiks izmantoti regulāri, uz detaļām veidosies daudz mazāk piededžu, tātad arī dzinējs kalpos ilgāk.
No ekspluatācijas nodaļas. No tirgū piedāvātajiem mazgāšanas produktiem mēs izraudzījāmies 10 paraugus, no firmas iesaiņojuma pārlējām tos vienādos traukos bez marķējuma (lai izslēgtu tendenciozu novērtējumu iespēju), sanumurējām tos un veicām testu Elektrogorskas Naftas pārstrādes institūta laboratorijā. Testa rezultāti doti tabulā.
Starp citu, šis institūts arī pats ražo šāda veida produktu ar nosaukumu “Элар”, un patērētāji apgalvo, ka tam piemītot labas mazgājošās īpašības.





