Pirms dažiem mēnešiem mēs rūpīgi pārbaudījām astoņus paraugus, kuri pārstāvēja “sākumlīmeņa” eļļas, kuru kvalitātes grupa bija no SF līdz API. Neraugoties uz vairāk vai mazāk pazīstamu ārzemnieču klātbūtni, visas šīs eļļas bija attiecināmas uz “Žiguļu eļļu” grupu. Tagad pretendenti ir nopietnāki. SG grupas eļļas var lietot gan jauniem, gan arī veciem Krievijā ražotajiem automobiļiem ar sešpadsmitvārstu dzinējiem ВАЗ-2112 vai ЗМЗ-406. Šajā kategorijā pretendentu ir mazāk. Pirms pāris gadiem šo eļļu bija kā biezs (galvenokārt tās bija importa eļļas), bet patlaban aina ir mainījusies: šādas klases ārzemju eļļas ir gandrīz pilnīgi pazudušas, toties ir uzradusies vesela plejāde Krievijā ražotu šīs klases eļļu. Dīvaini tas šķiet tikai pirmajā mirklī: ārzemēs SG grupu uzskata par novecojušu un eļļu ražotāji orientējas galvenokārt uz SJ grupas eļļu ražošanu. Krievijā turpretim ir parādījušies jauni modeļi, kuriem nepieciešamas nedaudz labākas eļļas un tāpēc šejienes ražotāji apgūst to ražošanu.
NE TIKAI AR SINTĒTIKU
Iesācējiem automobilistiem ir raksturīgs nekaitīgs, taču maldīgs pieņēmums, ka motoreļļas kvalitāti iespējams novērtēt tikai pēc principa "minerāleļļa, pussintētiskā eļļa vai sintētiskā eļļa". Itin kā šie trīs maģiskie apzīmējumi raksturotu eļļu kā “sliktu”, “viduvēju” un “ļoti labu”. Par laimi, vairums vadītāju tomēr saprot to, ka minerāleļlā var piederēt pie augstākās kvalitātes grupas, bet “pussintētiskā” eļļa, piemēram, pie vidējās kvalitātes grupas. Eļļu gradācija pēc to bāzes – naftas produkti vai sintētiskie produkti – pa daļai sevi attaisno attiecībā uz viskozitātes klasēm: uz minerālās bāzes ir grūti izveidot eļļu darbam plašā temperatūras diapazonā. Šī iemesla dēļ gandrīz visas pārdošanā esošās eļļas, kuru viskozitāte ir 5W40, satur sintētiskus komponentus, t.i., pieder pie sintētiskajām vai pussintētiskajām eļļām. Mūsu testā eļļas, kuras pēc Eiropas standartiem pieskaitāmas pie “vidējas kvalitātes” eļļām, bija gan minerāleļļas, gan arī pussintētiskās eļļas (tīri sintētisko eļļu starp tām nebija). Visas šīs eļļas piederēja pie kvalitātes grupas SG, tiesaa gan, ar dažām atrunām. Pirmā: minētajām eļļām ir identiskas īpašības attiecībā uz benzīna dzinējiem, taču tām ir atšķirīgas īpašības attiecībā uz dīzeļdzinējiem. Vairums šo eļļu pieder pie CD grupas (pēc tās pašas API klasifikācijas). Tomēr divas no minētajām eļļām – "ЛУКойл" un "Маннол" – pieder pie augstākas dīzeļeļļu grupas CF-4. Šī iemesla dēļ abas pēdējās eļļas markas var izmantot arī jaunajos vieglo automašīnu ВАЗ-341 un ГАЗ-560 dzinējos.
Otrā atruna: visas mūsu testētās eļļas, izņemot vienu, ir sertificētas kā benzīna motoru eļļas, taču tās ir izmantojamas arī dažiem dīzeļmotoriem. Toties "ЛУКойл" ir paredzēta izmantošanai dīzeļmotoros, taču ar to var eļļot arī dažus benzīna motorus (benzīna motoru grupas un dīzeļmotoru grupas apzīmējumi šīs eļļas marķējumā izvietoti apgrieztā kārtībā – CF-4/SG). Atšķirība pastāv sulfātu pelnainībā. Šī pelnainība iespaido benzīna dzinējiem raksturīgo noslieci uz piededžu rašanos un vēl dažus parametrus. Jo vairāk eļļā piedevu, jo labākas visas šīs eļļas īpašības, taču vienlaikus tai piemīt arī lielāka pelnainība. Benzīna motoriem saskaņā ar standartu pieļaujamā pelnainība ir līdz 1,3%. Vieglo automašīnu dzinējos pieļaujamā pelnainība ir līdz 1,8%, bet kravas mašīnu dzinējos – līdz 2%.
SPĒLES NOTEIKUMI
Atgādināsim, kādi ir galvenie nosacītie salīdzināšanas kritēriji. Tāpat kā iepriekšējā mēģinājumā, arī tagad pārbaude notiek laboratorijas apstākļos – samērā augstā temperatūrā, lielās mēģenēs, kurās ievietotas metāla plāksnītes. Līdz ar vecēšanu katrs eļļas paraugs zaudēs sārmainības rezervi, izraisīs metāla koroziju un palielināsies tā optiskais blīvums (eļļa kļūs tumšāka). Pēdējo apgalvojumu ir vērts paskaidrot sīkāk. Dzinējā ielietās eļļas ātra aptumšošanās liecina par tās zemo kvalitāti (ātru vecēšanu) tad, ja Jūs esat pārliecināts, ka vēl nesen Jūsu motors ir bijis tīrības etalons, un otrādi - tā var liecināt par augstajām eļļas mazgājošajām īpašībām tad, ja līdz eļļas ieliešanai motors ir bijis “piesārņots”. Pavisam cita situācija ir izmēģinājums mēģenē, kura līdz eksperimenta sākumam ir bijusi sterili tīra. Šajā gadījumā pastāv tikai viena iespējamā interpretācija – jo straujāk pieaug optiskais blīvums, jo ātrāk eļļa kļūst lietošanai nederīga.
Vēl vienas “nepatikšanas”, kas paraugus sagaida izmēģinājuma gaitā, ir to viskozitātes pārmaiņas. Tā, piemēram, eļļas bāzes oksidēšanās izraisa viskozitātes palielināšanos, bet sabiezinātāja polimēra destrukcija – viskozitātes samazināšanos. Ja izmēģinājumu gaitā viskozitāte mainās maz, tas liecina par to, ka eļļas bāze ir laba un piedevas – kvalitatīvas. Ja viskozitāte strauji pieaug – bāze ir kļuvusi nederīga. Ja viskozitāte strauji krītas - piedevas darbojas tikai īsu laiku. Visbiežāk ir novērojama šāda aina: iesākumā norisinās neliela viskozitātes samazināšanās, bet pēc tam – progresējošs pieaugums, kas liecina par to, ka eļļas “bojāeja” vairs nav aiz kalniem. Tā tad nu arī būtu visa gudrība. Atliek vien piebilst, ka parametri tika pārbaudīti pēc trim un piecām laboratorijas izmēģinājumu stundām, kuras ir attiecīgi ekvivalentas 9 000 km un 15 000 km lielam nosacīta automobiļa nobraukumam. Tagad aplūkosim ciparus.
UZ PIRMAIS-TREŠAIS SKAITĪTIES
Pārbaudes rezultāti mūs patīkami pārsteidza: visas pārbaudāmās eļļas bija “kondīcijā” un atbilda SG grupas prasībām. Kā liecināja iepriekšējie testi, šāda parādība ir uzskatāma par retumu. Tā kā rezultāti ir ļoti līdzīgi, ir grūti izlikt atzīmes vai piešķirt vietas: visas eļļas atradās starp atzīmēm “pieci ar mīnusu” un “pieci ar plusu”. Nedaudz sliktāks stāvoklis bija attiecībā uz viskozitātes rādītājiem, taču par to parunāsim nedaudz vēlāk. Septiņas “dalībnieces” visai nosacīti izdevās sadalīt trīs grupās. Pirmajā – pašā daudzskaitlīgākajā grupā ietilpst Dienvidkorejas eļļa "Zik Hiflo" un Krievijas eļļas "ЛУКойл Супер" (ar šādu nosaukumu firma izlaiž divus dažādas klases - SF un SG produktus; šajā testā, pēc visa spriežot, piedalījās otrās klases produkts) un "ТНК Супер Ойл" (ar marku "ТНК" arī tiek ražotas dažādas motoreļļas – šī ir vislabākā no tām). Katra no trijnieka eļļām uzrādīja vismaz vienu labāko rezultātu visā septiņniekā. "Korejietei" bija ārkārtīgi laba bāze, ļoti stabili viskozitātes rādītāji, bez tam šī eļļa labāk par visām citām saglabāja optisko blīvumu (netiešs, tomēr ļoti objektīvs kvalitātes rādītājs). Tiesa, Korejas eļļai bija maz piedevu (par to liecināja nelielā pelnainība un zemais sārmainums). Iespējams, ka šī iemesla dēļ antikorozijas īpašību rādītājs bija zemāks, nekā varētu vēlēties, taču tas iekļaujas normā. Šādi parametri parasti nav raksturīgi eļļai ar labu bāzi, taču kopumā eļļa ir pietiekami kvalitatīva. Turpretim "ЛУКойл" uzrādīja tieši tos rezultātus, kuri bija sagaidāmi. Tā kā eļļa sākotnēji radīta kā dīzeļmotoru eļļa, tai piemīt pats lielākais sārmainības rezerves rādītājs, bet pelnainības rādītājs, saskaņā ar benzīna motoru eļļu standartu, ir paaugstināts. Šī pati eļļa ieņēma otro vietu pēc optiskā blīvuma un antikorozijas īpašībām. Trešo vietu līderu kompānijā ieņēma ТНК. Šī eļļa uzrādīja labāko rezultātu starp visām sešām sākotnēji benzīna motoriem paredzētajām eļļām attiecībā uz sārmainības rezervi, taču tās galvenais nopelns ir labākās antikorozijas īpašības starp visām “lieliskā septītnieka” eļļām.
Pie otrās – mazākās grupas pieskaitīsim "Маннол" un "Вальволин". Tie ir divi labi produkti ar ļoti vienmērīgiem rezultātiem, bez “izrāvieniem” vai “zaudējumiem”. Pēc visiem rādītājiem tās atrodas vienādā atstatumā no labākajiem un sliktākajiem rezultā-tiem – tāds kā “zelta vidusceļš”.
Trešajā grupā ietilpst divas samērā sīku Krievijas ražotāju eļļas – "Лидер" un "Lukoil". Šīs eļļas nav tik precīzi sabalansētas un nedaudz atpaliek no augstākminētajiem konkurentiem, tomēr to rādītāji iekļaujas SG grupā. Būtu vērts atbalstīt sīko ražotāju vēlmi ne ar ko neatšķirties no “grandiem”... ja vien neeksistētu kāds sīks “bet”. Abi paraugi tikai “līdz ar nagiem” atbilda uzrādītajai viskozitātes klasei: eļļai "Лидер" piemīt paaugstināta kinemātiskā viskozitāte "karstā" stāvoklī (100°С) – 18,2 mm/sek. nepieciešamo 12,5–16,3 mm/sek. vietā, bet eļļai "Lukoil" - pārliecīga dinamiskā viskozitāte aukstā stāvoklī (- 20°С) – 4000 mPa, norma šādā gadījumā ir ne vairāk par 3500. Acīm redzot, pirmajā gadījumā ražotājs ir nedaudz pārcenties ar sabiezinošo piedevu pievienošanu, bet otrajā – izvēlējies pārāk biezu bāzes eļļu.
RELATIVITĀTES TEORIJA
Tagad, kad esam salīdzinājuši paraugus vienu ar otru, nenāktu par ļaunu pameklēt kādu citu atskaites punktu, teiksim, salīdzināt šīs ekspertīzes rezultātus ar iepriekšējās ekspertīzes rezultātiem, kuras laikā mēs vērtējām SF grupas produktus. Visērtāk tas izdarāms, orientējoties uz eļļas optisko blīvumu pēc oksidēšanās. SF grupas prasībām atbilstošo iepriekšējā eksperimentā pārbaudīto eļļu (izņemot divas “autsaideres”) optiskā blīvuma vidējā vērtība bija 0,192 vienības pēc trīs stundas ilgas oksidēšanās un 0,368 vienības pēc piecas stundas ilgas oksidēšanās. SG grupas eļļu attiecīgie rādītāji šajā eksperimentā bija 0,123 vienības un 0,246 vienības (zemāka vērtība liecina par augstāku kvalitāti). Kā redzams, starpība sastāda vairāk nekā 30%. Ar nelielu pielaidi var teikt, ka arī kalpošanas ilgumi atšķirsies par 5–10%. Tas nebūt nenozīmē, ka nedaudz labāku eļļu nāksies retāk mainīt, bet gan to, ka mainīšanas brīdī šī labākā eļļa būs saglabājusi lielāku darbspēju un, piemēram, ne tik spēcīgi “piesārņos” motoru.
LAI DZĪVO SALS
Pagājušajā testā mēs salīdzinājām eļļas ar vienu viskozitātes klasi (15W40), bet tagad mums ir plaša izvēle. Pašas aukstumizturīgākās ir atkal trīs eļļas. Krievijā ražotajām "ЛУКойл", ТНК un "Лидер" ir uzrādīta viskozitātes klase 5W40, bet pēc izmēģinājumu rezultātiem aprēķinātās garantētā starta temperatūras – attiecīgi -21, 23 un -24°С. No minētajām eļļām daudz neatpaliek arī "Зик" ar neparastu indeksu 7,5W30 un aprēķināto garantētā starta temperatūru -19°С. Cieši līdzās atrodas "Вальволин" (10W40 un tie paši -19°С) un "Маннол" (10W40 un -18°С). Saraksta beigās ierindojas "Lukoil" (10W30 un -14°С), kura nedaudz “iekrita” ar “aukstās” viskozitātes rādītājiem. Starp citu, mēs jau esam uz to norādījuši. Protams, aprēķinātās garantētā starta temperatūras nebūt nav fatāls rādītājs. Pieredze liecina, ka ar eļļu 5W40 iespējams pārciest arī vēl lielāku salu, taču pēc vienotas metodikas iegūtie cipari ļauj salīdzināt dažādu grupu eļļas un izvēlēties to, kura šķiet tīkamāka sirdij (un arī naudasmakam).
