Ar ko jārēķinās pircējam, kurš nolēmis iegādāties lētu motoreļļu?

Nolēmuši noskaidrot šo jautājumu, mēs devāmies “pārgājienā pa veikaliem”. Mūs interesēja  eļļas, kuras pieder pie kvalitātes grupas SF (pēc Krievijas klasifikācijas  Г ) – tā ir zemākā kvalitātes klase, kāda pieļaujama Krievijā ražoto mašīnu eļļošanai. Norādītās grupas eļļu cenu diapazons  ir samērā  plašs: no 0.40 Ls par litru lētās eļļas līdz pat 1.30 Ls par vienu plaši pazīstamo eļļas litru. Mēs paņēmām astoņus Krievijā visplašāk izreklamēto tirdzniecības marku eļļu paraugus. Tiesa, šajā “kolekcijā” ārzemju markas nav pārstāvētas pilnā apjomā: daudzas pazīstamas firmas vairs neražo šādas eļļas, jo pēc tām praktiski nav pieprasījuma.  Vēl jāpiebilst, ka visiem mūsu iegādāto eļļu paraugiem temperatūras un viskozitātes diapazons ir  15W40, proti, tās piemērotas izmantošanai temperatūras intervālā no  -15 līdz +40°С.

PĒC AUGUMA  RINDĀ STĀTIES

Pirms “karadarbības” sākuma nākamajiem "kaujas dalībniekiem" ir jāiziet pamatīgs apmācības kurss. Pirmais pārbaudījums – sārmainības jeb, citiem vārdiem sakot, antioksidējošo īpašību  pārbaude. Pēc šīs pārbaudes rezultātiem grūti spriest, kura eļļa ir vislabākā, taču reizēm (arī mūsu gadījumā)  izdodas saprast to, kura eļļa ir vissliktākā. Šī parametra vērtība no 6,5 līdz 10 liecina par to, ka eļļa visdrīzāk ir “normāla”. Nedaudz zemākas vērtības  – no 5 līdz 6,5 liek būt uzmanīgiem un veikt tālākas pārbaudes. Ja šie skaitļi ir vēl mazāki, tad kļūst skaidrs, ka eļļa nekam neder. Parasti šāds rādītājs liecina par to, ka eļļa ir viltota.
Diemžēl ne visi astoņi pretendenti spēja uzrādīt tās īpašības, kuras no tiem tika sagaidītas. Krievijā ražotā eļļa ar marķējumu  М6з12Г1, pieklājīgi izsakoties, nekādi neatbilda  uzrādītajai grupai Г (API SF analogam). Speciālisti klasificēja šo paraugu kā viltojumu. Šai eļļai praktiski nepiemīt sārmainība, un, kā vēlāk tika pierādīts, arī pēc citiem rādītājiem minētā eļļa cieta pilnīgu fiasko.
Nedaudz labāka, taču arī slikta ir cita Krievijā ražotā eļļa – "Лидер". Šīs eļļas marķējums ir pavisam nejēdzīgs – jāsaka atklāti: starp М8ВИ un  SF/CC pastāv liela atšķirība, proti, grupa В saskaņā ar Krievijā pieņemto klasifikāciju apzīmē sliktākas  īpašības, nekā grupa  SF saskaņā ar  API klasifikāciju. Tā nu sanāk, ka minētā eļļa atbilst grupai  В, bet līdz grupai SF, piedodiet, tai ir tālu.
No autsaideriem – pie līderiem. Pāris vārdu par citu Krievijā ražoto eļļu  – "ЛУКойл Супер" ar indeksu  CD/SF. Pievērsiet uzmanību faktam, ka grupas “benzīna dzinējiem” un “dīzeļdzinējiem” šeit ir apmainītas vietām. Nejaušība? Protams, ka ne. Labās   ekspluatācijas    īpašības, tajā skaitā arī augstais sārmainības rādītājs, kuras uzrādīja minētās eļļas paraugs, ļauj spriest par to, ka ražotāji nav skopojušies ar piedevām. Dažreiz liels daudzums piedevu izraisa nedaudz augstākas eļļas pelnainības (metālu satura) vērtības. Labs produkts pēc šī rādītāja nevar nešaubīgi tikt pieskaitīts  pie eļļām, kuras atbilst “benzīna” grupas SF prasībām, taču tas pilnībā atbilst “dīzeļu”  grupas CD prasībām, kuras ir lojālākas attiecībā uz eļļas pelnainību. Vienlaikus  eļļu var izmantot gan kā CD, gan arī kā SF. Mēs neņemamies apgalvot, ka teiktais noteikti attiecas uz  "ЛУКойлу", tomēr visas pazīmes par to liecina.

PĀRBAUDE EKSPLUATĀCIJĀ

Laiks sarīkot pretendentiem īstu pārbaudi. Izmantosim laboratorijas metodi, ar kuras palīdzību tiek imitēta eļļas darbība motorā . Katra “mēģenē” pavadītā stunda būs ekvivalenta 3 000 kilometru nosacīta automobiļa nobraukuma. Testa laikā pievērsīsim uzmanību četriem parametriem. Viens no tiem būs jau zināmā sārmainības rādītāja pazemināšanās. Šo parametru mēs pārbaudīsim pēc  15 000 km nosacītā nobraukuma un salīdzināsim ar atbilstošo svaigas eļļas parametru (skat. tabulu).  Jo mazāka atšķirība no sākotnējās vērtības un tādējādi lielāka atlikusī sārmainība, jo labāk  eļļa izturējusi pārbaudi un jo augstāka tās atlikusī darbspēja. Pēc šī rādītāja līderu pozīcijās izvirzās  "ЛУКойл", Shell" un "Mannol". Šīs eļļas arī labāk par citām eļļām izturēja otro pārbau-      di  – optiskā blīvuma pārbaudi (jo zemāks šis rādītājs, jo labāka eļļa). Mēs pārbaudījām optisko blīvumu divas reizes: pēc  9 000 km nobraukuma (trīs stundas ilga pārbaude laboratorijā) un pēc 15 000 km nobraukuma (piecas stundas).
Divu ciparu salīdzināšana ļauj novērtēt vecošanas dinamiku: vienai  eļļai tā ir vienmērīga, bet citai – ar krasu kritienu. Nav grūti prognozēt, kas notiks ilgstošāka darba apstākļos: pirmā  eļļa vēl turpinās darboties, bet otrā – diezin vai būs vēl derīga. Otrais rādītājs, kuru mēs pārbaudījām divas reizes, ir tā metāla parauga (katalizatora) masas zudums, kurš atradās vienā mēģenē ar pārbaudāmo eļļu. Jo lielāks katalizatora masas zudums, jo lielāka eļļas parauga koroziālā aktivitāte, respektīvi, jo sliktāka ir eļļa. Pēc šī rādītāja visteicamākie rezultāti bija  "ЛУКойл", kura testa laikā iznīcināja vismazāk metāla.
Trešais rādītājs, kuru mēs pārbaudījām divas reizes, ir   eļļas viskozitāte  darba  temperatūrā. Viskozitātes izmaiņas izraisa divi faktori: biezinātāja polimēra sadalīšanās (destrukcija) un eļļas bāzes oksidēšanās. Pirmais apstāklis izraisa  viskozitātes samazināšanos, bet otrais – tās pieaugumu. Nav grūti saprast, ka abi  procesi norisinās  vienlaicīgi un pēc viskozitātes izmaiņām var spriest par to, kurš process ir pārsvarā pār otru procesu. Spilgts piemērs ir “Spectrol Super Universal”. Pēc trim oksidēšanās stundām tās viskozitāte ievērojami samazinājās, un tas liecina par biezinātāja piedevas daļēju sadalīšanos. Turpretim pēc piecām stundām viskozitāte bija ievērojami lielāka par sākotnējā produkta viskozitāti. Tātad eļļas bāze, kura pakāpeniski kļuva nederīga lietošanai, guva pārsvaru. Pēc tam eļļas mūžs vairs nav ilgs – protams, salīdzinājumā ar līderu mūžu. Aplūkojot autsaiderus, kļūst skaidrs, ka viss ir relatīvs: autsaideru   viskozitāte pēc15 000 km nosacītā nobraukuma taču pieauga vairāk nekā divas reizes.
Atvilksim elpu un apkoposim iepriekšējos secinājumus. Vienīgā eļļa, kura uzrādīja tieši to, ko tai vajadzēja uzrādīt, un ne piles vairāk, bija  "Accoil”. Tā precīzi atbilda tieši uzrādītajai grupai  SF/CC. Zemāk par šo “ekvatoru” noslīdēja eļļas  "Лидер" un М6з12Г1. Pirmā godīgi atbilda grupai В, nevis negodīgi uzrādītajai grupai  SF. Otrā eļļa bija viltojums, kurš varētu noderēt tikai garāžas eņģu un piekaramo atslēgu eļļošanai. Augstāk par “godīgo” "Accoil” izvietojās pieci paraugi, kuri uzrādīja augstākus rādītājus, nekā bija apsolīts. Tā, piemēram, "Shell" uzrādīja raksturlielumus, kuri ierindojami pa vidu starp grupām  SG un SH, it kā ražotājs vienkāršākas un lētākas eļļas vietā  pārdotu labāku eļļu.

MEŽONĪGAJOS ZIEMEĻOS

Kaut arī faktiskās kvalitātes  grupas jau ir noteiktas, cīņa par vietu zem ziemeļu saules vēl turpinās: pārbaudīsim, kā paraugi pārcieš mūsu salu. Šim nolūkam speciālisti nosaka eļļas  viskozitāti zemās  temperatūrās un aprēķina  temperatūru aukstā starta gadījumā.
Tātad pašas salizturīgākās eļļas ir  "Shell-Xelix" un “Spectrol Super Universal”. Attiecīgi uzrādot starta  temperatūras   -22 un -18°С, šīs eļļas iekļuva  ("Spectrol " – pietuvojās) “aukstākajā” klasē 10W apsolītās 15W vietā – bravo! Toties “Mannol”, kura pretendēja uz godalgotu vietu, vajadzētu padraudēt ar pirkstu – tās “salizturība” ir nedaudz zemāka par  klasi 15W. Vai varbūt piedosim tai šo pārkāpumu?

"ES NEESMU TIK BAGĀTS,

lai iegādātos lētas mantas", – apgalvo tautas gudrība. Kādā citā teikts, ka skopais maksā divreiz. Apmēram šāda cenu starpība (divas reizes) pastāv starp  pašām lētākajām eļļām un normālām Krievijas precēm - "ЛУКойл" vai " Spectrol ". Kas attiecas uz eļļu  "Лидер" (grupa В), tā noderēs ... teiksim, “Pobedai” vai vecam “Zaporožec”. Mūsdienīgākām mašīnām nepieciešamas labākas eļļas. Ceram, ka attiecībā uz pārējiem paraugiem viss ir skaidrs.